Saskaņā ar World Economic Forum “Future of Jobs Report 2025” līdz 2030. gadam darba tirgū gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Ziņojumā prognozēts, ka pasaulē varētu rasties 170 miljoni jaunu darba vietu, vienlaikus 92 miljoni lomu varētu tikt aizvietotas vai būtiski pārveidotas. Kopējais neto pieaugums tiek lēsts 78 miljonu darba vietu apmērā.
“170 million new roles set to be created and 92 million displaced.” World Economic Forum
Tas nozīmē, ka darba tirgus neizzūd. Tas pārkārtojas.
Kas patiesībā mainās darba tirgū?
Mākslīgais intelekts visvairāk ietekmē nevis profesijas kā nosaukumus, bet konkrētus darba uzdevumus. Reti kad pazūd visa profesija. Biežāk mainās tas, ko cilvēks ikdienā dara.
Grāmatvedībā MI var palīdzēt ar dokumentu apstrādi, datu salīdzināšanu un kļūdu pamanīšanu. Mārketingā tas palīdz analizēt auditorijas, sagatavot tekstu variantus, strukturēt kampaņas un ātrāk testēt idejas. Klientu apkalpošanā MI var atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem, bet sarežģītākas situācijas joprojām prasa cilvēka empātiju, spriedumu un atbildību.
OECD norāda, ka MI var palielināt produktivitāti, uzlabot darba kvalitāti un stiprināt darba drošību, taču vienlaikus tas rada arī riskus, ja tiek ieviests nepārdomāti.
“AI can bring many benefits to the workplace.” OECD
Tātad darba tirgus nevirzās tikai uz modeli “cilvēks pret tehnoloģiju”. Tas virzās uz modeli, kurā cilvēks strādā kopā ar tehnoloģiju. Pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kuri prot izmantot MI kā darba rīku: uzdot precīzus jautājumus, pārbaudīt rezultātu, analizēt datus, saprast riskus un pieņemt lēmumus.
Latvijas darba tirgus: MI jau ir ikdienā
Latvijā mākslīgais intelekts vairs nav tikai nākotnes tēma. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā MI izmantojuši 35,1% interneta lietotāju Latvijā. 15,5% norādīja, ka izmantojuši MI darbam, bet 8,2% to izmantojuši izglītības procesā.
Šie dati rāda, ka MI prasmes pakāpeniski kļūst par daļu no ikdienas digitālajām prasmēm. Tas vairs nav tikai šauras IT speciālistu grupas instruments.
Latvijai šī tēma ir īpaši svarīga arī demogrāfijas un darbaspēka trūkuma dēļ. Uzņēmumiem arvien biežāk būs jāstrādā gudrāk, nevis tikai vairāk. Tieši šeit MI var palīdzēt: automatizēt rutīnas uzdevumus, samazināt administratīvo slogu, ātrāk apstrādāt informāciju un ļaut darbiniekiem vairāk laika veltīt darbam ar augstāku pievienoto vērtību.
Ekonomikas ministrija uzsver, ka digitālās prasmes, tehnoloģiju izmantošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un digitālā transformācija ir būtiskas sabiedrības, izglītības un uzņēmējdarbības attīstībai.
“Iniciatīvas mērķis ir veicināt sabiedrības digitālās prasmes.” Ekonomikas ministrija
Kāpēc cilvēkiem ir bail no mākslīgā intelekta?
Bažas par MI ir saprotamas. Cilvēki redz ziņas par automatizāciju, atlaišanām lielajos uzņēmumos un jauniem rīkiem, kas dažus uzdevumus paveic ātrāk nekā cilvēks. Tāpēc rodas sajūta, ka tehnoloģija “atņems darbu”.
Šīs bailes visbiežāk rodas trīs iemeslu dēļ.
Pirmkārt, informācijas trūkuma dēļ. Ja cilvēks nesaprot, kā MI darbojas, tas šķiet kā nekontrolējams spēks.
Otrkārt, iepriekšējās pieredzes dēļ. Digitalizācija jau ir mainījusi daudzas profesijas, un ne visiem bija iespēja pielāgoties vienādi ātri.
Treškārt, uzņēmumu komunikācijas dēļ. Ja uzņēmums vienlaikus runā par MI ieviešanu un darbinieku samazināšanu, sabiedrībai loģiski rodas secinājums, ka vainīgs ir tikai MI.
Tomēr realitāte parasti ir sarežģītāka. OECD skaidri norāda, ka līdzās ieguvumiem pastāv arī riski: automatizācija, cilvēka kontroles mazināšanās, aizspriedumi, diskriminācija, privātuma pārkāpumi un caurspīdīguma trūkums.
“There are risks too, such as automation, loss of agency, bias and discrimination.” OECD
Tas nozīmē, ka cilvēku bažas nav jāignorē. Tās ir jārisina ar izglītošanu, skaidriem noteikumiem, atbildīgu MI izmantošanu un cilvēka kontroli pār būtiskiem lēmumiem.
Kāpēc uzskats “MI vienkārši atņems darbu” nav precīzs?
Uzskats, ka mākslīgais intelekts vienkārši aizvietos cilvēkus, ir pārāk vienkāršots. MI visbiežāk aizvieto nevis cilvēku kopumā, bet konkrētus darba uzdevumus.
Ja darba ikdiena sastāv tikai no atkārtojamiem, standartizētiem uzdevumiem, automatizācijas risks tiešām ir lielāks. Taču, ja darbā nepieciešama komunikācija, izvērtēšana, radošums, atbildība, ētiski lēmumi, klientu izpratne vai praktiska pieredze, cilvēka loma saglabājas ļoti nozīmīga.
McKinsey 2025. gada pētījumā secināts, ka MI izmantošana uzņēmumos pieaug ļoti strauji. 88% aptaujāto organizāciju norādīja, ka regulāri izmanto MI vismaz vienā biznesa funkcijā.
“88 percent report regular AI use in at least one business function.” McKinsey
Vienlaikus tas nenozīmē, ka visi uzņēmumi jau ir pilnībā automatizējuši darbu. McKinsey norāda, ka daudzi uzņēmumi vēl tikai eksperimentē vai ir agrīnā ieviešanas stadijā. Tehnoloģija ir pieejama, bet veiksmīga ieviešana prasa stratēģiju, procesus, cilvēku iesaisti un skaidru vadību.
Svarīgi arī tas, ka MI rada jaunas lomas. Pieaug pieprasījums pēc datu analītiķiem, MI rīku ieviesējiem, kiberdrošības speciālistiem, digitālo procesu vadītājiem, automatizācijas speciālistiem, MI projektu vadītājiem un profesionāļiem, kuri savā nozarē prot gudri izmantot tehnoloģijas.
Kas notiek lielajos pasaules uzņēmumos?
Lielākajās pasaules kompānijās redzama skaidra tendence: uzņēmumi pārskata darba organizāciju un meklē, kur MI var palielināt produktivitāti.
Daļa uzņēmumu samazina noteiktas pozīcijas, bet vienlaikus iegulda MI infrastruktūrā, automatizācijā, digitālajos aģentos un jaunu prasmju attīstībā. Tas nozīmē, ka darba tirgus mainās ne tikai darbinieku līmenī, bet arī uzņēmumu struktūrās.
Microsoft 2025. gada Work Trend Index raksturo nākamo darba modeli kā cilvēku un MI aģentu sadarbību. Organizācijas virzās uz “hibrīdām komandām”, kur cilvēki strādā kopā ar digitāliem aģentiem, lai ātrāk paveiktu uzdevumus un atbrīvotu laiku augstākas vērtības darbam.
“People are using AI and agents to expand what they can do.” Microsoft Work Trend Index
Tas ļoti labi parāda galveno virzienu: MI nav tikai aizvietošanas instruments. Tas kļūst par darba paplašināšanas instrumentu.
Automatizācija praksē: klientu apkalpošana, dati un rutīnas darbi
Viens no redzamākajiem MI izmantošanas piemēriem ir klientu apkalpošana. Uzņēmumi ievieš MI aģentus, kas spēj atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, atrast informāciju zināšanu bāzēs, sagatavot atbildes un novirzīt sarežģītākus jautājumus cilvēkiem.
Salesforce savā komunikācijā par Agentforce norāda, ka MI aģenti tiek izmantoti klientu atbalsta procesos un spēj atrisināt lielu daļu sarunu bez cilvēka tiešas iesaistes. 2025. gada novembrī Salesforce publicēja piemēru par Agentforce darbību vairākās valodās, norādot uz desmitiem tūkstošu sarunu un augstu atrisināšanas rādītāju konkrētā valodu paplašināšanas posmā.
Šādi piemēri rāda, ka automatizācija vispirms skar uzdevumus, kas ir atkārtojami, strukturēti un balstīti bieži pieejamā informācijā. Taču cilvēka loma nepazūd. Tā mainās. Cilvēkam jāuzrauga kvalitāte, jārisina sarežģītākas situācijas, jāpieņem nestandarta lēmumi un jānodrošina, ka tehnoloģija klientam nerada sliktāku pieredzi.
Ko speciālisti saka par automatizācijas procesu?
Ekspertu skatījumā galvenais izaicinājums nav pati automatizācija. Galvenais izaicinājums ir tas, vai cilvēki un uzņēmumi spēs pietiekami ātri pielāgoties.
OECD uzsver, ka MI var uzlabot darba kvalitāti un produktivitāti, bet nepieciešama pārdomāta ieviešana, lai nerastos diskriminācija, privātuma pārkāpumi vai lēmumi, kurus cilvēki nespēj izskaidrot.
McKinsey savukārt norāda, ka lielāku ieguvumu no MI gūst tie uzņēmumi, kuri nepievieno tehnoloģiju haotiski, bet pārveido darba plūsmas, definē cilvēka lomu MI rezultātu pārbaudē un skaidri nosaka, kur MI drīkst pieņemt lēmumus un kur nepieciešama cilvēka kontrole.
Tas nozīmē, ka nākotnes darba tirgū svarīgākā prasme būs nevis vienkārši “zināt par MI”, bet prast to atbildīgi izmantot konkrētā profesijā.
Kā MI uzlabo darba tirgu?
Mākslīgais intelekts var uzlabot darba tirgu vairākos veidos.
Pirmkārt, tas palielina produktivitāti. Uzdevumi, kas agrāk prasīja stundas, tagad var prasīt minūtes: dokumentu strukturēšana, datu apkopošana, tekstu melnraksti, ideju ģenerēšana, klientu jautājumu šķirošana, attēlu analīze, tulkojumi un procesu automatizācija.
Otrkārt, tas samazina rutīnas darbu. Daudzās profesijās cilvēki lielu daļu dienas pavada ar tehniskiem vai administratīviem uzdevumiem. Ja MI palīdz šos darbus paveikt ātrāk, cilvēks var vairāk koncentrēties uz stratēģiju, klientu attiecībām, kvalitāti un radošumu.
Treškārt, MI var padarīt izglītību pieejamāku. Cilvēki var ātrāk apgūt jaunas prasmes, saņemt personalizētu skaidrojumu, trenēties valodās, analizēt kļūdas un mācīties elastīgāk.
Ceturtkārt, MI palīdz mazākiem uzņēmumiem konkurēt ar lielākiem. Neliela komanda var ātrāk veidot saturu, analizēt klientu datus, automatizēt komunikāciju un testēt pārdošanas idejas bez ļoti lieliem resursiem.
Kādas prasmes būs svarīgas?
Darba tirgū arvien vērtīgākas kļūs digitālās prasmes, datu pratība, kritiskā domāšana un spēja mācīties. Taču tikpat svarīgas būs arī cilvēka prasmes: komunikācija, empātija, problēmu risināšana, radošums, atbildība un ētiska domāšana.
Nākotnē konkurētspējīgs būs nevis tas, kurš sacenšas ar MI ātrumā, bet tas, kurš prot MI izmantot kā palīgu.
Lietvedis, kurš prot automatizēt dokumentu sagatavošanu, būs vērtīgāks nekā lietvedis, kurš strādā tikai manuāli. Mārketinga speciālists, kurš prot analizēt datus un testēt MI ģenerētas idejas, būs konkurētspējīgāks nekā tas, kurš izmanto tikai intuīciju. Pedagogs, kurš prot izmantot MI mācību procesa personalizēšanai, varēs efektīvāk atbalstīt dažādus audzēkņus.
Ko tas nozīmē cilvēkam Latvijā?
Latvijas darba ņēmējiem svarīgākais secinājums ir vienkāršs: MI nav jāuztver kā kaut kas tāls vai tikai IT speciālistiem paredzēts. Tas kļūst par ikdienas darba instrumentu.
Cilvēkam, kurš vēlas saglabāt konkurētspēju, šobrīd jāattīsta trīs virzieni.
Pirmais ir digitālā pārliecība. Tas nozīmē nebaidīties izmēģināt jaunus rīkus un saprast to praktisko pielietojumu.
Otrais ir profesionālā pielāgošanās. Katram jādomā nevis abstrakti par MI, bet konkrēti: kā šī tehnoloģija var palīdzēt manā profesijā?
Trešais ir nepārtraukta mācīšanās. Darba tirgū arvien lielāka nozīme būs pieaugušo izglītībai, pārkvalifikācijai un prasmju atjaunošanai.
Nodarbinātības valsts aģentūra, atsaucoties uz prognozēm par Eiropas darba tirgu, norāda, ka ģeneratīvais MI varētu ietekmēt aptuveni 61% darba vietu Eiropā, būtiski paaugstinot darba ražīgumu, savukārt aptuveni 7% profesiju būs nepieciešama ilgtermiņa pārkvalifikācija.
Šis skaitlis nenozīmē, ka 61% darba vietu pazudīs. Tas nozīmē, ka mainīsies darba saturs, prasmes un ikdienas uzdevumi.
Kāpēc mācīšanās kļūs par darba tirgus drošības pamatu?
Agrāk izglītība bieži tika uztverta kā posms pirms darba dzīves. Šobrīd šī pieeja vairs nav pietiekama. Tehnoloģijas mainās ātri, un darba tirgus no cilvēka prasa spēju pielāgoties visa mūža garumā.
Tas īpaši attiecas uz pieaugušajiem, kuri jau strādā, audzina ģimeni vai vēlas mainīt profesiju. MI laikmetā mācīšanās nav tikai karjeras izaugsmes instruments. Tā kļūst par drošības sajūtu darba tirgū.
Jo labāk cilvēks saprot digitālos rīkus, jo mazāks ir risks justies aizstātam. Jo labāk cilvēks prot izmantot MI savā profesijā, jo lielāka iespēja kļūt vērtīgākam darba devējam vai klientiem.
Mākslīgais intelekts nemaina tikai tehnoloģijas. Tas maina darba kultūru, prasmes un cilvēka lomu uzņēmumā.
Daļa darbu kļūs automatizētāki, daļa pienākumu pazudīs, bet vienlaikus radīsies jaunas iespējas tiem, kuri būs gatavi mācīties. Lielākā kļūda būtu gaidīt, ka pārmaiņas pāries. Tās nepāries. Taču tikpat liela kļūda būtu domāt, ka MI nozīmē cilvēka darba beigas.
Patiesībā mākslīgais intelekts vairāk nekā jebkad izgaismo cilvēka stiprās puses: spēju domāt kritiski, saprast kontekstu, komunicēt, pieņemt atbildīgus lēmumus un radīt vērtību situācijās, kurās ar automatizāciju vien nepietiek.
Nākotnes darba tirgū uzvarēs nevis tie, kuri baidīsies no mākslīgā intelekta, bet tie, kuri iemācīsies ar to strādāt gudri.